Latvijas Organiskās sintēzes institūts
|
| |
| Valsts |
|
|---|---|
| Dibināts | 1957. gadā |
| Atrašanās vieta |
Rīga, Latvija Aizkraukles iela 21 |
| Tips | valsts zinātniskais institūts |
| Direktors | Osvalds Pugovičs |
| Mājaslapa | osi.lv |

Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) bija 1957. gadā dibināts Latvijas valsts zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona,[1] kurā veica fundamentālus un lietišķus pētījumus ķīmijas, farmācijas, farmakoloģijas un bioloģijas nozarēs. 2026. gada 1. jūnijā Latvijas Organiskās sintēzes institūts apvienojās ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, ieveidojot Nacionālo pētniecības un inovāciju institūtu.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtu nodibināja 1957. gada janvārī, pateicoties tā ilggadīgā direktora Solomona Hillera pūlēm. Tā sastāvā iekļāva arī Eksperimentālo rūpnīcu (1957. gadā) un Rīgas medicīnisko preparātu rūpnīcu (1973. gadā). Par tā darbības virzieniem noteica pētījumus organiskajā ķīmijā, bioorganiskajā ķīmijā un molekulārajā bioloģijā. 1985. gadā institūtā un tam pakļautajos uzņēmumos strādāja 533 darbinieki.[2] 1991. gadā no OSI atdalījās Eksperimentālā rūpnīca, uz kuras bāzes izveidoja farmaceitisko uzņēmumu "Grindeks"; tā molekulārās bioloģijas nodaļu iekļāva Latvijas Universitātes Biomedicīnas centrā (BMC).
2023. gada 18. maijā OSI un BMC vadība kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) iepazīstināja plašāku sabiedrību ar lēmumu apvienoties un izveidot lielāko Baltijas dzīvības zinātņu centru.[3] Konsolidācijas projekta izpildei no 2023. gada decembra līdz 2026. gada maijam IZM piešķīra vairāk nekā 10,8 miljonus EUR (no ES Atveseļošanās fonda vairāk nekā 9,9 miljonus EUR, no valsts budžeta 0,9 miljonus EUR), paredzot pakāpenisku OSI un BMC procesu harmonizāciju un cilvēkresursu apvienošanu. Konsolidācijas gaitā plānots veikt strukturālās pārmaiņas, lai paaugstinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti, palielinātu resursu ieguldījumu efektivitāti un koplietošanu, un veicinātu starptautisko zinātnisko konkurētspēju.[4]
2025. gada 23. maijā OSI un BMC vadība tikās ar abu institūciju Starptautiskajām konsultatīvajām padomēm, lai iepazīstinātu ar progresu ceļā uz abu institūtu apvienošanos vienotā nacionālā pētniecības centrā.[5] 2025. gada Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautiskās izvērtēšanā Latvijas Organiskās sintēzes institūts un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (konsolidētais Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts) saņēma kopīgu vērtējumu "5" jeb izcili.[6]
Apbalvojumi
[labot | labot pirmkodu]- Darba Sarkanā karoga ordenis (1967)
- starptautiskā prēmija "Zelta Merkurs" (1980)
- WIPO inovatīvo uzņēmumu balva (2008)
Vadība
[labot | labot pirmkodu]Organiskās sintēzes institūta direktoru uzskaitījums:
- Solomons Hillers (1957—1975)
- Gunārs Čipēns (1975—1982)
- Edmunds Lukevics (1982—2003)
- Ivars Kalviņš (2003—2014)
- Osvalds Pugovičs (2015—2023)
- Dace Kārkle (2023—2026)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Zinātniskās darbības likums». likumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 26. maijā. Skatīts: 2012. gada 10. jūlijā.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 345. lpp.
- ↑ Latvijas spēcīgākie zinātniskie institūti – OSI un BMC – apvieno spēkus lielākā Baltijas dzīvības zinātņu centra izveidošanai osi.lv 18/05/2023
- ↑ Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra konsolidācija osi.lv 26.06.2024.
- ↑ BMC un OSI Starptautiskās konsultatīvās padomes sanāk kopā biomed.lu.lv 2025. gada 27. maijā
- ↑ Pārmaiņas veicinājušas Latvijas zinātnes konkurētspēju starptautiskā vidē Izglītības un zinātnes ministrija
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]| Šis ar organisko ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Šis ar organizācijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |